Oktobrī Eiropas darba tirgus barometrs kritās ceturto reizi pēc kārtas, salīdzinot ar septembri, samazinoties par 0.7 punktiem līdz 103.1 punktam. Lai gan tas nozīmē, ka Eiropas Valsts nodarbinātības dienestu tīkla un Nodarbinātības pētniecības institūta (IAB) darba tirgus vadošais rādītājs vairs nav ļoti augsts, tas joprojām saglabājas augstā līmenī un turpina liecināt par situācijas uzlabošanos darba tirgū. Eiropas valstīs, lai gan lēnāk.
Eiropas darba tirgi turpina atkopties no COVID krīzes, taču kļūst pamanāmas grūtības, tostarp globālās piegādes vājās vietas un COVID-19 infekciju skaits, kas dažviet atkal strauji pieaug.
ziņo Enzo Vēbers, IAB prognozes vadītājs.
Šobrīd izmaiņas Eiropā ir ļoti neviendabīgas. Tikpat daudz valstu barometrs krītas, cik valstīm, kuras aug
saka Vēbers.
Eiropas Darba tirgus barometra bezdarba rādītāju attīstības apakšrādītājs salīdzinājumā ar septembri samazinās par 1.2 punktiem un oktobrī ir 102.1 punkts. Tas liecina, ka bezdarbnieku skaits turpinās samazināties, taču tas samazināsies lēnāk. Nākotnes nodarbinātības pieauguma apakšrādītājs nedaudz pazeminās par 0.2 punktiem līdz 104.1 punktam. Nodarbinātības perspektīva joprojām ir pozitīva, taču tā vairs nav tik laba kā līdz 2019. gada vidum. Nodarbinātības komponenta vērtība kopumā joprojām ir augstāka nekā bezdarba komponenta vērtība.
Eiropas darba tirgus barometrs ir ikmēneša vadošais rādītājs, kura pamatā ir vietējo vai reģionālo nodarbinātības aģentūru aptauja 17 iesaistītajos valsts nodarbinātības dienestos. Kopš 2018. gada jūnija aptauju kopīgi veica nodarbinātības dienesti un IAB. Iesaistītās valstis ir Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Beļģija-ĢD, Beļģija-Flandrija, Vācija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Šveice un Beļģija-Valonija. Lai gan barometra A komponents norāda uz sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstību nākamajos trīs mēnešos, B komponents paredz nodarbinātības tendences. Komponentu “bezdarbs” un “nodarbinātība” vidējais rādītājs veido barometra kopējo vērtību. Tādējādi šis rādītājs sniedz ieskatu kopējā darba tirgus attīstībā. Mērogs svārstās no 90 (ļoti slikta attīstība) līdz 110 (ļoti laba attīstība). Vispirms tiek noteikts barometra rādītājs katram iesaistītajam nodarbinātības dienestam. Pēc tam Eiropas barometrs tiek iegūts no šiem valstu rādītājiem vidējā svērtā veidā.
Eiropas Darba tirgus barometra laika rindas, ieskaitot visu 17 iesaistīto nodarbinātības dienestu sastāvdaļas, ir pieejamas vietnē www.iab.de/Presse/elmb-components. Plašāka informācija par Eiropas darba tirgus barometru ir pieejama vietnē http://doku.iab.de/kurzber/2020/kb2120.pdf.
Atstāj atbildi