Mikrouzskaites darbaspēka apsekojuma izmaiņu dēļ dažas vērtības, piemēram, bezdarba līmenis, EUROSTAT regulāri publicētajā statistikā mainīsies no 1. jūlija. Šis teksts detalizēti apraksta šīs izmaiņas. Faktiskā ietekme kļūs skaidra no jūlija.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 1700. oktobra Regula (ES) 10/2019, ar ko izveido vienotu sistēmu Eiropas statistikai attiecībā uz personām un mājsaimniecībām, stājās spēkā 1. gada 2021. janvārī. Šī regula, ar ko izveido kopēju statistikas sistēmu, attiecas uz cita starpā izmaiņas mikrouzskaites darbaspēka apsekojumā, iekļaujot jaunas nodarbinātības statusa definīcijas.
Rezultāti, kas saistīti ar nodarbinātību un bezdarbu, vairāk vai mazāk mainīsies, atspoguļojot attiecīgā reģionālā darba tirgus struktūru.
Personas, kas strādā algotu darbu, ir personas vecumā no 15 līdz 89 gadiem, kas pārskata nedēļā strādāja vismaz vienu stundu par atlīdzību vai peļņu, bet arī personas, kurām ir darbs, bet noteiktu laiku īslaicīgi nestrādāja noteiktu iemeslu dēļ.
Tiek atkārtoti definēti iemesli, kāpēc nav darba vietā: atvaļinājums, kompensējamais brīvlaiks, daļēja pensionēšanās, citas darba laika vienošanās, slimība, profesionālā apmācība vai tālākizglītība, kā arī grūtniecības un dzemdību / paternitātes atvaļinājums ir iemesli, kas nosaka algotu darbu bez laika ierobežojumiem . Personas, kuras pārskata nedēļā nestrādāja kāda cita iemesla dēļ, tiek uzskatītas par nodarbinātām tikai tad, ja šāda prombūtne bija mazāka par trim mēnešiem. Turpmāka atalgojuma izmaksa šai definīcijai vairs nav būtiska.
Līdz 2020. gadam personas, kuras pārskata nedēļā nestrādāja slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un daļējas pensijas dēļ, tika klasificētas kā nodarbinātas. Tomēr par nodarbinātām tika uzskatītas arī personas, kuras dažādu iemeslu dēļ trīs mēnešus vai mazāk, attiecīgi, ilgāk par trim mēnešiem, prombūtnē, ilgāk par trim mēnešiem, saņēma nepārtrauktu darbu.
Vēl viena izmaiņa nodarbināto personu definīcijā attiecas uz personām, kuras sezonālu iemeslu dēļ nestrādāja pārskata nedēļā, bet kuras ārpus uzņēmuma perioda laikā regulāri veic uzņēmuma uzdevumus. No 2021. gada viņus uzskata par algotu darbu. Līdz 2020. gadam sezonas darbinieki ārpus sezonas nebija algoti.
Personas, kas ražo tikai savām vajadzībām, no 2021. gada vairs netiks uzskatītas par algotu darbu.
Personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem tiek klasificētas kā bezdarbnieces, ja tās neatbilst nodarbinātības kritērijiem un tāpēc nestrādā algotu darbu, bet ir pieejamas darba uzsākšanai divu nedēļu laikā un aktīvi meklē darbu vai jau ir atradušas darbu. ES sociālās statistikas regula tagad nosaka, ka no 2021.gada personas, kuras aktīvi nemeklē darbu, jo ir uzņemtas atkārtotas nodarbināšanas saistības un kuras trīs mēnešu laikā atsāks strādāt un ir pieejamas divu nedēļu laikā, tiek uzskatītas par bezdarbniekiem. Saskaņā ar “veco” starptautisko definīciju līdz 2020. gadam šīs personas tika iedalītas slēptajā nestrādājošo, ti, neaktīvo personu rezervē.
Respondentiem netiks vaicāts tieši par viņu darba tirgus statusu, bet gan par aspektiem, kas attiecas uz darba tirgu konkrētā pārskata nedēļā, un pēc tam viņi tiks klasificēti saskaņā ar shēmu kā nodarbināti, bezdarbnieki vai neaktīvi. Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un ir vecākas par 89 gadiem, vienmēr skaitās neaktīvas personas.
Tā kā pašlaik var novērot arī Covid-19 izraisīto ietekmi uz nodarbinātību un bezdarbu, metodoloģisko ietekmi šajā brīdī nevar noteikt.
Pirmie ceturkšņa rezultāti, kurus ietekmēja šīs izmaiņas (1st paredzams, ka 2021. gada 15. jūlijā tiks publicēts EUROSTAT vietnē. Šajā publikācijā papildus nodarbinātajiem, bezdarbniekiem un neaktīvajām personām tiks iekļauts arī nodarbinātības līmenis, bezdarba līmenis un darbaspēka līdzdalības līmenis, visi aprēķināti saskaņā ar jauno metodi.
Pirmo pašreizējo mēneša bezdarba līmeni, kas balstīts uz šo jauno metodi, EUROSTAT publicēs 1. gada 2021. jūlijā. Bezdarba līmenis 2009. – 2020. Gadam tiks pārskatīts un būs pieejams EUROSTAT datu bāzē 2022. gada pavasarī.
Atstāj atbildi