Eiropas darba tirgus barometrs turpina pieaugt aprīlī un sasniedz 101.2 punktus, kas liecina par pozitīvāku skatījumu uz Eiropas darba tirgu attīstību. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla un Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) vadošais rādītājs salīdzinājumā ar aprīli palielinās par 0.5 punktiem un nepārprotami pārsniedz 100 punktu atzīmi - tas nozīmētu attīstības stagnāciju.
COVID krīzes laikā dažādu valstu darba tirgus izredžu atšķirības nepārprotami pieauga, taču pa šo laiku tas atkal ir normalizējies, un atšķirības vairs nav tik izteiktas, jo valstis ar sliktākām izredzēm ir panākušas.
Attiecībā uz darba tirgus attīstību ir neliela optimisma izjūta, kas nostiprinās Eiropas valsts nodarbinātības dienestos
paziņo IAB prognozes vadītājs Enzo Vēbers. Tomēr viņš saka, ka COVID joprojām ir noteicošais faktors.
Darba tirgus izredzes Eiropā galvenokārt izskatās pozitīvākas tur, kur nesen ir uzlabojusies COVID situācija
paziņo Vēbers. Tāpēc īstermiņā darba tirgus pozitīvās attīstības atslēga ir pandēmijas efektīva atcelšana.
Ir pazīmes, ka perspektīvas ir uzlabojušās gan attiecībā uz nodarbinātības pieaugumu, gan bezdarbu. Eiropas darba tirgus barometra apakšindikators nodarbinātības attīstībai nākotnē palielinājās par 0.6 punktiem līdz 101.4 punktiem martā. Tāpēc tas ir nedaudz augstāks nekā bezdarba rādītāju attīstības apakšrādītājs, kas palielinās par 0.4 punktiem līdz 101.0 punktiem.
Eiropas darba tirgus barometrs ir ikmēneša vadošais rādītājs, pamatojoties uz vietējo vai reģionālo nodarbinātības aģentūru aptauju 16 iesaistītajos valsts nodarbinātības dienestos. Aptauju kopš 2018. gada jūnija kopīgi veica nodarbinātības dienesti un IAB. Iesaistītās valstis ir Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Beļģijas ĢD, Beļģija-Flandrija, Vācija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle un Beļģija-Valonija. Kamēr barometra A komponents norāda uz sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstību nākamajos trīs mēnešos, B komponents prognozē nodarbinātības tendences. Komponentu “bezdarbs” un “nodarbinātība” vidējais lielums veido barometra kopējo vērtību. Tādējādi šis rādītājs sniedz perspektīvu par kopējo darba tirgus attīstību. Mērogs svārstās no 90 (ļoti slikta attīstība) līdz 110 (ļoti laba attīstība). Vispirms tiek noteikts barometra rādītājs katram iesaistītajam nodarbinātības dienestam. Pēc tam Eiropas barometrs tiek iegūts no šiem nacionālajiem rādītājiem svērtā vidējā formā.
Eiropas Darba tirgus barometra laika rindas, ieskaitot visu 16 iesaistīto nodarbinātības dienestu sastāvdaļas, ir pieejamas vietnē www.iab.de/Presse/elmb-components. Plašāka informācija par Eiropas darba tirgus barometru ir pieejama vietnē http://doku.iab.de/kurzber/2020/kb2120.pdf.
Atstāj atbildi