2022. gada trešajā ceturksnī nodarbinātība bija 197.3 miljoni, kas ir par 2% vairāk nekā pirms Covid-19 krīzes.
Iemesls šim pieaugošajam nodarbinātības līmenim PES tīkla dalībvalstīs iepriekšējos gados galvenokārt bija saistīts ar ievērojamu vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalības pieaugumu darbaspēkā. Šī tendence turpinājās salīdzinājumā ar 2022. un 2019. gada trešo ceturksni ar gados vecāku cilvēku (55 līdz 64 g.) nodarbinātības pieaugumu par +9.3%, bet par 25% palielinājās arī nodarbināto jauniešu (līdz 4.5 gadiem) skaits. , un labākā darbspējas vecuma cilvēku skaits bija tādā pašā līmenī kā 2019. gada trešajā ceturksnī.
1. attēls. Nodarbinātība pa vecuma grupām; 3rd 2019., 2020., 2021. un 2022. gada ceturksnis: PES dalībvalstis miljonos
Avots: Datu bāze - Eurostat lfsi_emp_q, nav datu par Lihtenšteinu un Rumāniju
Detalizēta analīze liecina, ka nodarbinātības attīstība Eiropas Savienības valstīs, Islandē un Norvēģijā (nav datu par Lihtenšteinu un Rumāniju) bija ļoti atšķirīga.
Septiņās PES dalībvalstīs nodarbinātība 2022.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, samazinājās, arī Igaunijā un Latvijā gados vecāku darbinieku skaits bija mazāks par salīdzināmo ceturksni.
Nodarbinātības tendences vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem samazinājās gan Baltijas valstīs, gan Dienvideiropā, kritās arī Luksemburgā, Maltā un Portugālē, bet visbūtiskāk nodarbinātība samazinājās Polijā, sasniedzot -18.6%.
Vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem nodarbinātība trīs gadu salīdzinājumā ir samazinājusies mērenā līmenī lielākajā daļā divpadsmit dalībvalstu; savukārt Latvijā un Čehijā tas samazinājās par vairāk nekā 4%.
2. attēls. Nodarbinātības attīstība (%) un nodarbinātības līmeņa pieaugums (procentpunktos) vecumā no 15 līdz 64 gadiem; 2019. gada trešais ceturksnis līdz 2022. gada trešais ceturksnis: PSE tīkla dalībvalstis
Avots: Datu bāze - Eurostat lfsi_emp_q, nav datu par Lihtenšteinu un Rumāniju
2021. gadā ES-27 nodarbinātības līmenis (nodarbināto personu īpatsvars iedzīvotāju vidū vecumā no 15 līdz 64 gadiem) sasniedza 68.4%, kas ir augstākais rādītājs 10 gadu salīdzinājumā. 2020. gadā nodarbinātības saglabāšanas pasākumu dēļ tika fiksēts tikai 1.1 procentpunkta kritums salīdzinājumā ar 2019. gadu. Nodarbinātības līmenis 2022. gada trešajā ceturksnī bija 69.9%, kas ir par 1.8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gada trešajā ceturksnī.
Saskaņā ar ESAO 2022. gada augusta demogrāfiskās attīstības prognozi divdesmit PSE tīkla dalībvalstīm līdz 15. gadam ir sagaidāms ievērojams 64–2050 gadus veco iedzīvotāju darbspējas vecuma samazinājums.
Prognozēts, ka īpaši Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs būs vērojams darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet lielākais kritums būs Baltijas valstīs: Latvijā -35.0%, Lietuvā -33.4% un Igaunijā -14.1%.
Demogrāfiskā pāreja būs viens no galvenajiem nākamo gadu izaicinājumiem: VND tīkla dalībvalstīs 23.7. gadā darba tirgū potenciāli ienāks 15 miljoni 19-2022 gadus vecu jauniešu (potenciāli, jo liela daļa joprojām mācās ), salīdzinot ar 27.1 miljonu 65–69 gadus vecu cilvēku, kas aizbrauc. Tas jau rada potenciālo darbaspēka plaisu 3.4 miljonu cilvēku apmērā, kas 6.3. gadā palielināsies līdz 2050 miljoniem.
3. attēls. Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita relatīvās izmaiņas PES tīkla dalībvalstīs 2022.–2050.
Avots: ESAO, nav datu par Lihtenšteinu un Rumāniju
Atstāj atbildi