Neraugoties uz karu Ukrainā, Eiropas Darba tirgus barometrs 2022. gada martā atkal pieaug trešo reizi pēc kārtas. Salīdzinot ar februāri, Eiropas Valsts nodarbinātības dienestu tīkla un Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) darba tirgus vadošais rādītājs kāpj par 0.4 punktiem līdz 103.4 punktiem.
Martā pirmā vadošā rādītāja barometra vērtība pēc Ukrainas kara sākuma lielākajā daļā iesaistīto valstu salīdzinājumā ar februāri pieauga vai palika nemainīga. Barometrs kāpj visās Austrumeiropas valstīs.
Austrumeiropā iesaistītie valsts nodarbinātības dienesti negaida lejupslīdi savos darba tirgos
ziņo Enzo Vēbers, IAB prognožu vadītājs. Tomēr vairākas valstis arī uzrāda lejupslīdi, lai gan neviena no tām nav zemāka par neitrālu 100 punktu atzīmi.
Kopumā gan bezdarba, gan nodarbinātības attīstības perspektīvas turpina uzlaboties, taču gaidāmā augšupeja var tikt izjaukta atkarībā no Ukrainas kara gaitas. Salīdzinot ar februāri, sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstības apakšrādītājs palielinās par 0.4 punktiem līdz 102.6 punktiem. Tādējādi vērtība turpina liecināt par bezdarba samazināšanos turpmākajos mēnešos. Nodarbinātības pieauguma apakšindikators pieaug par 0.4 punktiem līdz 104.2 punktiem, kas nepārprotami atrodas pozitīvā diapazonā.
Eiropas darba tirgus, visticamāk, turpinās atgūties no COVID krīzes, taču joprojām pastāv risks, ka Ukrainas kara saasināsies vēl plašāk vai apstāsies energoapgāde.
piebilst Vēbers.
Eiropas darba tirgus barometrs ir ikmēneša vadošais rādītājs, kura pamatā ir vietējo vai reģionālo nodarbinātības aģentūru aptauja 17 iesaistītajos valsts nodarbinātības dienestos. Kopš 2018. gada jūnija aptauju kopīgi veica nodarbinātības dienesti un IAB. Iesaistītās valstis ir Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Beļģija-ĢD, Beļģija-Flandrija, Vācija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Šveice un Beļģija-Valonija. Lai gan barometra A komponents norāda uz sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstību nākamajos trīs mēnešos, B komponents paredz nodarbinātības tendences. Komponentu “bezdarbs” un “nodarbinātība” vidējais rādītājs veido barometra kopējo vērtību. Tādējādi šis rādītājs sniedz ieskatu kopējā darba tirgus attīstībā. Mērogs svārstās no 90 (ļoti slikta attīstība) līdz 110 (ļoti laba attīstība). Vispirms tiek noteikts barometra rādītājs katram iesaistītajam nodarbinātības dienestam. Pēc tam Eiropas barometrs tiek iegūts no šiem valstu rādītājiem vidējā svērtā veidā.
Eiropas Darba tirgus barometra laika rindas, ieskaitot visu 17 iesaistīto nodarbinātības dienestu sastāvdaļas, ir pieejamas vietnē www.iab.de/Presse/elmb-components. Plašāka informācija par Eiropas darba tirgus barometru ir pieejama vietnē http://doku.iab.de/kurzber/2020/kb2120.pdf.
Atstāj atbildi