Pēc nepārtraukta krituma no 2021. gada jūnija līdz decembrim Eiropas Darba tirgus barometrs 2022. gada februārī atkal pieaug otro reizi pēc kārtas. Salīdzinot ar janvāri, Eiropas Valsts nodarbinātības dienestu tīkla un Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) darba tirgus vadošais rādītājs kāpj par 1.2 punktiem līdz 103.0 punktiem. Aptaujas periods, uz kura balstīts barometrs, beidzās februāra vidū, tāpēc tajā vēl nav kartētas iespējamās Krievijas uzbrukuma Ukrainai sekas.
Tas, ka daudzās valstīs ir redzams COVID ierobežojumu beigas, liecina par skaidru pavasara atmodu, bet Ukrainas kara sekas var novest pie slāpēšanas
ziņo Enzo Vēbers, IAB prognožu vadītājs. Salīdzinot ar janvāri, Eiropas Darba tirgus barometrs februārī gandrīz visās iesaistītajās valstīs palika nemainīgs vai pieauga. Barometrs uzrāda pieaugumu visur Austrumeiropas valstīs. Tomēr šie rezultāti atspoguļo stāvokli pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai.
Nodarbinātības un vēl jo vairāk bezdarba perspektīvas ir optimistiskākas.
Kopš gada sākuma Eiropas valsts nodarbinātības dienestu gaidas attiecībā uz bezdarba attīstību ir būtiski uzlabojušās
saka Vēbers. Salīdzinot ar janvāri, sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstības apakšrādītājs pieaug par 1.6 punktiem līdz 102.2 punktiem. Tāpēc vērtība atkal pārsniedz neitrālo 100 punktu atzīmi un liecina par bezdarba samazināšanos. Sezonāli izlīdzinātā nodarbinātības pieauguma apakšrādītājs pieaug par 0.9 punktiem līdz 103.8 punktiem.
Eiropas darba tirgus barometrs ir ikmēneša vadošais rādītājs, kura pamatā ir vietējo vai reģionālo nodarbinātības aģentūru aptauja 17 iesaistītajos valsts nodarbinātības dienestos. Kopš 2018. gada jūnija aptauju kopīgi veica nodarbinātības dienesti un IAB. Iesaistītās valstis ir Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Beļģija-ĢD, Beļģija-Flandrija, Vācija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Šveice un Beļģija-Valonija. Lai gan barometra A komponents norāda uz sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstību nākamajos trīs mēnešos, B komponents paredz nodarbinātības tendences. Komponentu “bezdarbs” un “nodarbinātība” vidējais rādītājs veido barometra kopējo vērtību. Tādējādi šis rādītājs sniedz ieskatu kopējā darba tirgus attīstībā. Mērogs svārstās no 90 (ļoti slikta attīstība) līdz 110 (ļoti laba attīstība). Vispirms tiek noteikts barometra rādītājs katram iesaistītajam nodarbinātības dienestam. Pēc tam Eiropas barometrs tiek iegūts no šiem valstu rādītājiem vidējā svērtā veidā.
Eiropas Darba tirgus barometra laika rindas, ieskaitot visu 17 iesaistīto nodarbinātības dienestu sastāvdaļas, ir pieejamas vietnē www.iab.de/Presse/elmb-components. Plašāka informācija par Eiropas darba tirgus barometru ir pieejama vietnē http://doku.iab.de/kurzber/2020/kb2120.pdf.
Atstāj atbildi