Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Eiropas darba tirgus barometrs februārī pieauga par 1.1 punktu. Tādējādi Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla un Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) vadošais rādītājs, kas atrodas 99.3 ballēs, vairs neliecina par būtisku Eiropas darba tirgus lejupslīdi nākamajos mēnešos.
Eiropas valsts nodarbinātības dienesti sagaida, ka spiediens uz darba tirgiem mazināsies, atvieglojot ierobežojumus pēc otrā Covid viļņa un izredzes palielināt vakcināciju
saka IAB prognozes vadītājs Enzo Vēbers, kurš uzsāka Eiropas barometru. Lielākajā daļā iesaistīto valstu perspektīvas uzlabojās vai vismaz palika stabilas. Neskatoties uz to, Eiropas darba tirgus barometrs vēl neliecina par Eiropas darba tirgus atveseļošanos. Turklāt pastāv atkārtotas infekciju dinamikas pieauguma riski, kas kļuva skaidrāki pēc apsekojuma perioda beigām februāra vidū.
Februārī Eiropas darba tirgus barometra nodarbinātības attīstības apakšrādītājs ievērojami pieauga par 1.2 punktiem, sasniedzot 99.4 punktus. Šī ir pirmā reize kopš 2020. gada jūlija, kad tā ir virs bezdarba rādītāju attīstības apakšrādītāja, kas pēc 99.1 punktu pieauguma sasniedza 0.8 punkta līmeni.
Koronas krīzes laikā daudzi darba ņēmēji visā Eiropā pilnībā izstājās no darba tirgus. Tagad uzlabotās nodarbinātības perspektīvas dod cerību, ka tās var daļēji aktivizēt un process tiek apturēts
Vēbers paskaidro.
Eiropas darba tirgus barometrs ir ikmēneša vadošais rādītājs, pamatojoties uz vietējo vai reģionālo nodarbinātības aģentūru aptauju 16 iesaistītajos valsts nodarbinātības dienestos. Aptauju kopīgi veic nodarbinātības dienesti un IAB kopš 2018. gada jūnija. Iesaistītās valstis ir Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Beļģijas ĢD, Beļģija-Flandrija, Vācija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle un Beļģija-Valonija. Kamēr barometra A komponents norāda uz sezonāli izlīdzināto bezdarba rādītāju attīstību nākamajos trīs mēnešos, B komponents prognozē nodarbinātības tendences. Komponentu “bezdarbs” un “nodarbinātība” vidējais lielums veido barometra kopējo vērtību. Tādējādi šis rādītājs sniedz perspektīvu par kopējo darba tirgus attīstību. Mērogs svārstās no 90 (ļoti slikta attīstība) līdz 110 (ļoti laba attīstība). Vispirms tiek noteikts barometra rādītājs katram iesaistītajam nodarbinātības dienestam. Eiropas barometrs pēc tam tiek iegūts no šiem nacionālajiem rādītājiem svērtā vidējā formā.
Eiropas Darba tirgus barometra laika rinda ar visām 16 iesaistītajām nodarbinātības dienestiem ir pieejama vietnē www.iab.de/Presse/elmb-components. Plašāka informācija par Eiropas darba tirgus barometru ir pieejama vietnē https://www.iab-forum.de/en/launch-of-the-european-labour-market-barometer/.
Atstāj atbildi