EUROSTAT dati par situāciju darba tirgū 2020. gada otrajā ceturksnī liecina, ka, neraugoties uz Covid-19 krīzes radīto dramatisko attīstību, vidējais bezdarba līmenis ES nedaudz samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt bezdarba līmenis palika tajā pašā līmenī kā 2019. gada otrajā ceturksnī. Tāpēc šī informācija nepietiekami atspoguļo pašreizējās izmaiņas Eiropas darba tirgū. Ievērojama daļa no tiem, kuri zaudēja darbu, nevarēja aktīvi meklēt darbu darba piedāvājumu trūkuma un bloķēšanas ierobežojumu dēļ vai arī nebija pieejami darbam, jo viņi rūpējās par bērniem vai ģimenes locekļiem. Šīs personas saskaņā ar SDO definīciju netiek uzskatītas par bezdarbniekiem. Tāpēc tika aprēķināti un publicēti papildu rādītāji, lai atspoguļotu jaunākās norises Eiropas Savienības darba tirgos. Darba tirgus biļetens Nr. 10 aprakstīja īslaicīgu atlaišanas gadījumu strauju pieaugumu īslaicīga darba dēļ (kavējumi darbā) un faktisko nostrādāto stundu samazināšanos. Tagad mēs vēlētos šeit uzrādīt papildu rādītāju.
Termins kopējā darba tirgus atslābums (vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem) darba tirgū ietilpst šādas grupas: bezdarbnieki, nepietiekami nodarbinātie, personas, kuras meklē darbu, bet nav uzreiz pieejamas, un personas, kas ir pieejamas darbam, bet kuras pašreizējās situācijas dēļ nemeklē. Pēdējā grupa it īpaši reģistrēja ievērojamu pieaugumu par 56% visā ES, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
1. attēls: Darba tirgus atslābuma komponenti ES 27: 2. gada 2019. ceturksnis un 2. gada 2020. ceturksnis tūkstošos
Termins “pagarināts darbaspēks” ietver darbaspēka un potenciālā darbaspēka summu, kas definēta kā visas personas darbspējas vecumā, kuras pārskata nedēļā vai nu veica darbības, lai meklētu darbu, bet nebija pieejamas darbam, vai kuras bija pieejamas bet neveica darbības, lai meklētu darbu.
Vidējais darba tirgus nepietiekamība procentos no paplašinātā darbaspēka ES-27 bija 14.0%, kas ir par 1.4% punktu vairāk nekā 2019. gada otrajā ceturksnī. Šis procents pieauga gandrīz visās PES tīkla dalībvalstīs Islandē par 4.3 procentpunktiem, Austrijā par 3.6% punktiem un Īrijā par 3.5% punktiem.
2. attēls. Kopējā darba tirgus nepietiekamība kā paplašinātā darbaspēka daļa PES tīkla dalībvalstīs: 2. gada 2019. ceturksnis procentos un izmaiņas salīdzinājumā ar 2. gada 2020. ceturksni procentpunktos
Nodarbinātība un bezdarbs uzrāda šādu tendenci: Ja 2020. gada pirmajā ceturksnī nodarbinātība nedaudz palielinājās, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, 2020. gada otrajā ceturksnī nodarbinātība samazinājās par 2.4% jeb 4.7 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr bezdarbs samazinājās arī 2020. gada otrajā ceturksnī, bezdarba līmenim ES-27 saglabājoties stabilam 6.7% līmenī, kas ir tāds pats kā 2019. gada otrajā ceturksnī; dažās valstīs tas pat samazinājās.
Tomēr pēdējos mēnešos ikmēneša bezdarba līmenis ir palielinājies, un 2020. gada septembrī tas bija vidēji par 0.9 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā gada septembrī. Aplūkojot nodarbinātības un bezdarba attīstību, īslaicīga atlaišanas gadījumu skaits īsa laika darba dēļ (Darba tirgus biļetens 2020. gada novembris), kā arī to cilvēku skaits, kuri darbu nemeklē nodarbinātības iespēju trūkuma dēļ, sniedz jēgpilnāku priekšstatu par darba tirgus attīstību PES tīkla dalībvalstīs.
Atstāj atbildi