Covid-19 krīze un no tā izrietošā ekonomiskās produkcijas lejupslīde 2020. gada pirmajos sešos mēnešos atstāj dziļas rētas Eiropas darba tirgū. Krīzes izraisītā lielā nenoteiktība ir ietekmējusi gan mājsaimniecību patēriņa modeļus, gan uzņēmumu vēlmi ieguldīt un turpina to darīt arī turpmāk. Pieprasījums pēc precēm un (tūrisma) pakalpojumiem ir samazinājies. Tam ir pievienojusies darba pieejamības samazināšanās Eiropas darba tirgū ar faktisko nostrādāto stundu skaitu 2020. gada otrajā ceturksnī 14 indeksu punktiem zem 2006. gada līmeņa un 15 punktiem zem 2019. gada otrā ceturkšņa līmeņa.
1. tabula. Kopējo faktisko nostrādāto stundu indekss (atsauce 2006. gads = 100) pamatdarbā PES tīkla dalībvalstīs: 2. gada 2019. ceturksnis un 2. gada 2020. ceturksnis un indeksu punktu izmaiņas
Piezīme. Dati par Vāciju nav pieejami
Avots: Datu bāze - Eurostat lfsi_ahw_q, pēdējais atjauninājums 7.10.2020
1. attēls: Kopējais faktisko nostrādāto stundu skaits pamatdarbā ES-27 pēc dzimuma (2006. gads = 100): 2. gada 2019. un 2. gada 2020. ceturkšņa salīdzinājums
Avots: Datu bāze - Eurostat lfsi_ahw_q, pēdējais atjauninājums 7.10.2020
Lai novērstu bezdarbu, gandrīz visas dalībvalstis ir ieviesušas vai pielāgojušas īstermiņa darba shēmas, kas nodrošina darba laika samazināšanu līdz 100% atbilstoši valsts darba tirgus norisēm. Vairākas dalībvalstis ir izveidojušas arī juridisko pamatu uzņēmumiem īslaicīgi atlaist darbiniekus ar atgriešanās iespēju vai atkārtotas nodarbināšanas pienākumu.
“Prombūtes no darba”, kā parādīts EUROSTAT datu bāzē, ir definētas kā: personas, kas ir nodarbinātas un kurām ir oficiāla piesaiste darbam. Šādas oficiālas piesaistes piemēri ir algas, algas UN garantija par atgriešanos darbā. Eiropas darbaspēka apsekojumā kā iemesls šādai prombūtnei ir uzskaitītas brīvdienas, pašas slimības, īstermiņa darbs un īslaicīga atlaišana. Darbinieki, kuri uz laiku ir atlaisti, tiek klasificēti kā nodarbināti, ja viņiem ir garantija par atgriešanos darbā trīs mēnešu laikā vai viņi no darba devēja saņem vismaz 50% no algas.
2020. gada otrajā ceturksnī aptuveni 40.9 miljoni personu vecumā no 20 līdz 64 gadiem uz laiku bija kavējušies norādīto iemeslu dēļ - vairāk nekā divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada salīdzināšanas periodā. Vairāk nekā 50% kavējumu bija saistīti ar atlaišanu īslaicīga darba vai līdzīgu iemeslu dēļ.
3. attēls. Darba kavējumi ES-27 atkarībā no iemesliem: salīdzinājums 2. gada 2019. ceturksnis un 2. gada 2020. ceturksnis
Avots: Datu bāze - Eurostat lfsi_abs_q, pēdējais atjauninājums 7.10.2020
Atstāj atbildi