Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji gadā 2018 181.4 miljoni cilvēku vecumā no 15 līdz 64 bija pilnas slodzes nodarbinātībā (110.2 miljoni vīriešu un 71.2 miljoni sieviešu), vēl 43 miljoni bija nepilna laika nodarbinātie (10.5 miljons vīriešu un 32.5 miljoni sieviešu).
Nepilna laika nodarbināto īpatsvars visaugstākais ir Nīderlandē, Austrijā un Vācijā
2018 lielākais nepilna darba laika nodarbināto īpatsvars tika reģistrēts Nīderlandē ar 50.1%, Austrijā pie 27.3% un Vācijā ar 26.8%; šajās valstīs bija arī visaugstākais sieviešu nepilna laika nodarbinātības līmenis. Nīderlandē šī likme bija 75.6%, Austrijā - 46.9% un Vācijā - 46.3%. Nepilna laika vīriešu īpatsvars visā Eiropā vidēji bija 8.7%, bet sieviešu - 31.3%.
Gandrīz katrs desmitais nodarbinātais vīrietis un gandrīz katra trešā nodarbinātā sieviete ES strādā nepilnu darba laiku. Likmes turpina pieaugt, un tāpēc daudzās dalībvalstīs vairs nav tikai blakus problēma. Pirms iespēju fona, kā arī nepilna laika nodarbinātības riskiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkuma, elastības rezerves, aprūpes pienākumu un arī vecuma nabadzības draudu apstākļos, ieteicams šo jautājumu padziļināti un rūpīgi izanalizēt. apspriest to ne tikai Eiropas līmenī.
paziņo Johannes Kopf, Eiropas Valsts nodarbinātības dienestu tīkla priekšsēdētājs.
Pēdējā desmitgadē nepilna laika nodarbinātība visās ES dalībvalstīs palielinājās vidēji par 12.6%
Pilna laika nodarbinātība pēdējās desmit gadu laikā uzrādīja tikai mērenu + 0.5% pieaugumu, un to galvenokārt attiecināja uz pieaugošo sieviešu pilna laika nodarbinātību (+ 4.0%), jo vīriešu nodarbinātība samazinājās par 1.7%.
Nepilna laika nodarbināto skaits visās ES dalībvalstīs 2018 bija lielāks nekā 2008 par 12.6%, savukārt vīriešiem tika novērots skaidrs relatīvs pieaugums par 24.5%, salīdzinot ar sievietēm (+ 9.2%). Skatīt visu informāciju zemāk.
Eiropā vidēji 25% nepilna laika nodarbināto, kas ir vecumā no 15 līdz 64, ir “piespiedu kārtā nodarbināti nepilnu darba laiku”.
Nepilna laika nodarbinātības iemesli vīriešiem un sievietēm ir atšķirīgi, un tiem ir arī atšķirīgs katras valsts īpatsvars. Vidēji Eiropā vīriešu galvenais iemesls bija tas, ka viņi kā otru iemeslu nevarēja atrast pilnu darba laiku, apmācību un profesionālo tālākizglītību. Sievietes visbiežāk norādīja uz pienākumu rūpēties par bērniem un citiem radiniekiem, kam sekoja pilna laika amatu pieejamība. Skatīt visu informāciju zemāk.
Šajā brīdī ir rūpīgi jāizskaidro divi visbiežāk nosauktie iemesli. Nodarbinātie cilvēki, kuri nevarēja atrast nevienu pilnas slodzes amatu, tiek dēvēti arī par “piespiedu kārtā nepilnu slodzi”. Šajā grupā vidēji 24.8% (2018. gadā: 22.1% sieviešu un 33.4% vīriešu) nepilnas slodzes nodarbināto skaits visā Eiropas Savienībā; 12 PES tīkla valstīs šī proporcija bija acīmredzami augstāka par vidējo.
Sievietes par iemeslu, lai izvēlētos nepilnas slodzes darbu, visbiežāk norādīja, ka rūpējas par bērniem un citiem radiniekiem; vidēji 22.3% no visām aptaujātajām personām to norādīja kā galveno iemeslu - tomēr tikai 5.3% vīriešu, bet 27.7% sieviešu. Atbildot uz nepietiekamo aprūpes iestāžu pieejamību un atšķirīgajiem paraugiem ģimenē, šeit varētu būt minēti tikai divi no daudzajiem iemesliem, kāpēc darba laiks tiek samazināts ar ģimeni saistītu pienākumu dēļ.
Jo augstāks izglītības līmenis, jo zemāks ir nepilna laika nodarbinātības līmenis
Visā ES vidējā vīriešu un sieviešu nepilna laika nodarbinātības līmenis korelē ar izglītības līmeni - jo augstāks izglītības līmenis, jo mazāks ir nepilna laika nodarbinātības īpatsvars. Šī korelācija ir nosakāma sieviešu nepilna laika nodarbinātības līmenim visās dalībvalstīs, izņemot Čehiju un Austriju.
Pilna laika pozīcijas rūpniecībā un būvniecībā samazinās, un darba vietu skaits terciārajā sektorā turpina pieaugt
2018 tikai 24% nodarbināto strādāja uz ražošanu orientētos uzņēmumos un būvniecības nozarē, turpretī 2008 viņi joprojām veidoja 28%. Turpretī terciārajā sektorā šī proporcija palielinājās no 67% līdz 71%.
Pēdējā desmitgadē pilna laika pozīcijas galvenokārt tika zaudētas rūpniecības un būvniecības nozarē. Uzņēmumi, kas darbojas terciārajā sektorā, tomēr turpināja uzrādīt ārkārtīgi lielu pieaugumu pilna un nepilna laika pozīcijās, galvenokārt sniedzot brīvmākslinieka, zinātniskus, tehniskus, kā arī citus komerciālus pakalpojumus, kam sekoja tūrisma, veselības un sociālie, kā arī informācijas un komunikācijas nozares.
Detaļas:
Pilna laika nodarbinātības attīstība 2008-2018
wdt_ID | valstis | Kopā | sievietes | Vīrieši |
---|---|---|---|---|
1 | Eiropas Savienība - 28 valstis | 0,5 | 4,0 | -1,7 |
2 | Beļģija | 3,6 | 11,2 | -0,4 |
3 | Bulgārija | -7,0 | -7,3 | -6,8 |
4 | Čehu Republika | 2,1 | 4,5 | 0,4 |
5 | Dānija | -2,0 | 1,7 | -4,4 |
6 | Vācija | 4,8 | 7,8 | 3,3 |
7 | Igaunija | -5,3 | -8,5 | -2,4 |
8 | Īrija | 0,2 | 9,0 | -5,0 |
9 | Grieķija | -20,3 | -16,6 | -22,5 |
10 | Spānija | -8,9 | -1,3 | -13,4 |
11 | Francija | 2,3 | 7,0 | -0,9 |
12 | Horvātija | -4,2 | 0,7 | -7,9 |
13 | Itālija | -5,4 | -2,5 | -6,9 |
14 | Kipra | 0,4 | 7,3 | -4,9 |
15 | Latvija | -14,8 | -14,7 | -14,8 |
16 | Lietuva | -5,8 | -4,3 | -7,3 |
17 | Luksemburga | 37,3 | 63,7 | 24,7 |
18 | Ungārija | 15,6 | 14,2 | 16,8 |
19 | Malta | 45,1 | 87,8 | 28,3 |
20 | Nīderlande | -4,1 | 4,3 | -6,4 |
21 | Austrija | 1,5 | -0,4 | 2,6 |
22 | Polija | 5,1 | 5,8 | 4,7 |
23 | Portugāle | -2,8 | 6,2 | -10,0 |
24 | Rumānija | -3,5 | -6,9 | -0,8 |
25 | Slovēnija | -3,1 | -4,3 | -2,2 |
26 | Slovākija | 1,9 | 3,4 | 0,8 |
27 | Somija | -4,1 | -4,3 | -3,9 |
28 | Zviedrija | 13,7 | 24,2 | 7,4 |
29 | Apvienotā Karaliste | 7,3 | 12,3 | 4,5 |
30 | Islande | 8,1 | 11,9 | 5,8 |
31 | Norvēģija | 7,7 | 14,5 | 3,6 |
Nepilna laika nodarbinātības attīstība 2008-2018
wdt_ID | valstis | Kopā | sievietes | Vīrieši |
---|---|---|---|---|
1 | Eiropas Savienība - 28 valstis | 12,6 | 9,2 | 24,5 |
2 | Beļģija | 16,6 | 12,2 | 35,8 |
3 | Bulgārija | -14,0 | -21,7 | -4,5 |
4 | Čehu Republika | 54,0 | 50,9 | 65,7 |
5 | Dānija | 3,2 | -1,8 | 15,1 |
6 | Vācija | 14,4 | 13,0 | 20,9 |
7 | Igaunija | 72,5 | 59,3 | 104,3 |
8 | Īrija | 6,0 | -0,4 | 25,8 |
9 | Grieķija | 38,7 | 17,1 | 93,7 |
10 | Spānija | 17,6 | 10,2 | 46,9 |
11 | Francija | 10,7 | 4,0 | 42,8 |
12 | Horvātija | -24,6 | -20,0 | -30,8 |
13 | Itālija | 29,6 | 22,1 | 58,7 |
14 | Kipra | 68,1 | 49,7 | 117,1 |
15 | Latvija | 6,2 | 13,5 | -6,0 |
16 | Lietuva | 3,3 | 3,8 | 2,1 |
17 | Luksemburga | 36,8 | 23,6 | 174,2 |
18 | Ungārija | 13,0 | 23,0 | -3,2 |
19 | Malta | 76,6 | 65,9 | 109,3 |
20 | Nīderlande | 12,8 | 9,2 | 22,5 |
21 | Austrija | 29,8 | 25,7 | 50,5 |
22 | Polija | -13,5 | -8,0 | -23,2 |
23 | Portugāle | -11,5 | -23,9 | 25,8 |
24 | Rumānija | -28,7 | -32,8 | -24,9 |
25 | Slovēnija | 18,6 | 37,0 | -7,0 |
26 | Slovākija | 104,1 | 84,8 | 150,6 |
27 | Somija | 18,0 | 14,7 | 25,0 |
28 | Zviedrija | -3,0 | -10,1 | 18,8 |
29 | Apvienotā Karaliste | 10,0 | 6,9 | 21,5 |
30 | Islande | 18,1 | 14,7 | 28,6 |
31 | Norvēģija | -1,4 | -7,8 | 17,3 |
Nepilna laika nodarbinātības galvenais iemesls procentos no kopējās nepilna laika nodarbinātības (15 – 64 gadi) gada vidējais 2018: PES tīkla dalībvalstis
Iemesls “Nevarēju atrast pilnas slodzes darbu”
wdt_ID | valstis | Kopā | Vīrieši | sievietes |
---|---|---|---|---|
1 | Eiropas Savienība - 28 valstis | 24,8 | 33,4 | 22,1 |
2 | Beļģija | 6,8 | 11,4 | 5,6 |
3 | Bulgārija | 56,9 | 62,3 | 51,3 |
4 | Čehu Republika | 6,5 | 5,0 | 7,0 |
5 | Dānija | 12,1 | 10,9 | 12,7 |
6 | Vācija | 10,2 | 15,9 | 8,9 |
7 | Igaunija | 5,8 | 4,5 | 6,4 |
8 | Īrija | 17,7 | 32,0 | 11,8 |
9 | Grieķija | 70,1 | 75,4 | 66,5 |
10 | Spānija | 55,8 | 63,0 | 53,5 |
11 | Francija | 42,0 | 49,2 | 40,1 |
12 | Horvātija | 33,8 | 36,4 | 32,1 |
13 | Itālija | 65,7 | 80,3 | 60,8 |
14 | Kipra | 63,9 | 71,5 | 59,6 |
15 | Latvija | 33,1 | 40,1 | 29,6 |
16 | Lietuva | 24,4 | 26,5 | 23,2 |
17 | Luksemburga | 12,5 | 12,1 | 12,6 |
18 | Ungārija | 22,9 | 30,1 | 19,4 |
19 | Malta | 9,9 | 17,7 | 6,8 |
20 | Nīderlande | 7,0 | 9,7 | 5,9 |
21 | Austrija | 10,5 | 16,2 | 9,1 |
22 | Polija | 15,9 | 16,4 | 15,6 |
23 | Portugāle | 45,2 | 40,1 | 48,0 |
24 | Rumānija | 54,2 | 64,7 | 41,4 |
25 | Slovēnija | 6,5 | 3,4 | 8,0 |
26 | Slovākija | 26,5 | 30,9 | 24,1 |
27 | Somija | 32,1 | 32,3 | 32,1 |
28 | Zviedrija | 23,9 | 27,6 | 22,4 |
29 | Apvienotā Karaliste | 13,7 | 25,9 | 10,0 |
30 | Islande | 17,4 | 14,8 | 18,3 |
31 | Norvēģija | 20,6 | 0,0 | 20,8 |
Iemesls “Bērnu vai rīcībnespējīgu pieaugušo pieskatīšana”
wdt_ID | valstis | Kopā | Vīrieši | sievietes |
---|---|---|---|---|
1 | Eiropas Savienība - 28 valstis | 22,3 | 5,3 | 27,7 |
2 | Beļģija | 21,2 | 7,6 | 24,8 |
3 | Bulgārija | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
4 | Čehu Republika | 21,9 | 0,0 | 28,8 |
5 | Dānija | 1,8 | 0,0 | 2,5 |
6 | Vācija | 25,5 | 5,5 | 30,2 |
7 | Igaunija | 10,6 | 0,0 | 14,5 |
8 | Īrija | 21,2 | 5,2 | 27,7 |
9 | Grieķija | 3,7 | 0,0 | 5,8 |
10 | Spānija | 12,5 | 1,9 | 16,0 |
11 | Francija | 21,4 | 4,9 | 25,7 |
12 | Horvātija | 9,4 | 3,7 | 13,1 |
13 | Itālija | 14,3 | 1,2 | 18,6 |
14 | Kipra | 7,9 | 0,0 | 12,1 |
15 | Latvija | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
16 | Lietuva | 2,8 | 0,0 | 4,0 |
17 | Luksemburga | 28,4 | 13,4 | 31,7 |
18 | Ungārija | 12,4 | 0,0 | 17,4 |
19 | Malta | 16,3 | 4,6 | 21,0 |
20 | Nīderlande | 27,3 | 9,2 | 34,1 |
21 | Austrija | 31,8 | 5,8 | 38,0 |
22 | Polija | 9,0 | 1,8 | 12,5 |
23 | Portugāle | 4,4 | 0,0 | 6,3 |
24 | Rumānija | 2,3 | 0,0 | 4,8 |
25 | Slovēnija | 12,3 | 5,9 | 15,2 |
26 | Slovākija | 7,4 | 0,0 | 11,5 |
27 | Somija | 8,3 | 0,0 | 11,9 |
28 | Zviedrija | 15,9 | 9,2 | 18,7 |
29 | Apvienotā Karaliste | 32,7 | 9,7 | 39,6 |
30 | Islande | 6,6 | 0,0 | 8,9 |
31 | Norvēģija | 7,9 | 0,0 | 10,6 |
Atstāj atbildi